bibliotēkā palasīju Rīgas Laiku. tur bija jauka, gara, saturīga intervija ar čečenu (piedodiet, man aizmirsās, kā viņam vārdā, bet jūs noteikti ziniet - viņam pieder Rēzeknes gaļas kombināts) un kā jau visas intervijas pēdējā laikā tās man lika aizdomāties par mūsdienu izdevējsabiedrību kultūru un visādām citādām nebūtiskām lietām. to, cik liela nozīme ir intervētā paša viedoklim, ja viņu spiež doties noteiktā virzienā un šībrīža tieksmi viena cilvēka izteikumus sabāzt vairākos žurnālos vienlaicīgi (kas ir saprotams, jo izdevusies intervija varētu būt tik gara, ka iespiesta aizņemtu visas žurnāla lapas, arī šajos krīzes apstākļos /ir tik ērti ar to attaisnot jebko/ ir saprotams, ka vienu un to pašu personu no dažādiem aspektiem var apžļembāt visos attiecīgā sia piederošajos žurnāļos, izņemot tenku lapas)