un vēl vakar es ieraudzīju televizoru (cilvēkam, kas bez tā lieliski iztiek jau gandrīz desmit gadu nav slikti uz tādu šad tad paraudzīties) un tur kaut kādā ar Latviju vai Baltiju saistītā mūzikas kanālā rādīja hiphopa klipu. es esmu bijusi uz dažiem labiem, daudziem viduvējiem un vairākiem patiesi draņķīgiem pasākumiem, lai man būtu priekšstats par to kas labs, kas - slikts un tad nu tas, ko es tur redzēju, mani šokēja. ne jau akmenscietie ģīmji un tas, kā viņi tur vicināja rociņas, ne jau teksti (es tomēr neesmu mietpilsonis, lai kā man dažreiz gribētos par tādu pataisīties), ne jau nu Irbenes radiolokators, pamesto hruščovku kvartāli, bet tā pelēkā, zombējošā agresija uz padomju lidmašīnīšu un skulpturālo veidojumu fona. vispār jau tā bļaustīšanās par to, ka aiz katra notikuma stāv cilvēki, kas ir jāciena `n`stuff un pa to, ka vēsture ir vēsture un 'tie laiki' nemaz nebija tik slikti, ka krievs ir krievs vienalga kur dzimis, tikai man aiz šausmām mati uz skausta saslējās un es nopriecājos, ka savā dzīvē televizoram vietu atvēlu tikai epizodiski, jo tur taču tiešām nekā tāda nerāda