ar visu to, ka vakardien un šodien mirkli pēc tam, kad sapratu, ka dienas norma ir kabatā tā negribējās strādāt, ka vai raudi un piespiedu sevi visu nodarīt līdz galam, trīs dienu laikā esmu izpildījusi nedēļas normu, dzīve ir skaista, esmu iesākusi atdot milzu parādu par dārgo dzīvi Tallinā /jo estija, vai ziniet, ir ļoti dārga zeme/ un tūdaļ grasos iet sevi palutināt veļas veikalā. paikai žēl tērēties un topiņu vnk neatradu. ta lūk.
dzīve ir skaista. rīt atbrauks lielšefs un paglaudīs galviņu. paņemšu alu pie vakariņām, uztaisīšu putuvannu un darīšu sev labu. tā lūk.
ārā tik skaists kā pasakā, pie egles atbraucis importētais kokakolu Santaklauss, visapkārt skan dziesmiņas un es eju tvert muirkli, pirms Zsv gaidīšana ir nokāvusi visu pirmssvētku prieku.
arivederči mīļie