Dažreiz mums katram ir vajadzīgs kāds, kas deguna priekšā pakrata resnu pirkstu un saka - tā tak, zaķīt, bija Tava izvēle. tad vai nu attiecīgi rīkojies un pieņem mērus vai beidz gausties un žēloties. dažreiz vajag parunāties ar kādu, kam iet vēl sūdīgāk, vai kas dara vēl lielākas muļķības, vai vienkārši ir vēl lielāka pakaļā ka tu, jo neva jau vienmēr visu par visiem zināt labāk, vai ne.
abas iepriekšminetās vietas ir vakantas. varu arī pažēloties ādam uz pleca /saprotiet pareizi, man atkal nedienas ar sindromu/

vissliktākajā gadījumā japaciešas līdz piektdienai, kad varēs sabīdīt randiņu ar cali, kam šķiet, ka esmu absolutely gorgeous. kaut kā tau jāārste ta grūtsirdība. un tas būtu veselīgāk nekā nokniebties ar kādu no tuva paziņu loka