man ir divas ziņas - laba un slikta. labā ir tāda, ka divi lati šodien ieripoja manā ķešiņā
sliktā - dienu pavadīju kopā ar bezgaldaiļo leiti. pat ne visu, daļu dienas, mazāko. jautājums nav - vai es viņā samīlēšos, jautājums ir - kad tas būs. šodien skanēja dziesmiņa /kaut kāds popsis/ ar tekstu nu tur - I don`t care what they say, I`m in love with you, ko viņš kaut kādas starpspēles laikā izsacīja lietuviski, bet tas skanēja tik līdzīgi un saprotami, ka es spēju izstomīt tikai vārgu 'što?' jo pārāk labi varēju iedomāties, kā viņš ko tādu saka man. konkrēti, nopietni un personīgi. varbūt jums taisnība un es jau tad biju beigta un pagalam. jo lai arī sazināmies kaut kādā dīvainā krievu-angļu-franču-vietējo valodu kokteilī un tas, ko vinš saka man uzreiz nepielec, jēga man bija skaidra momentā
negribu dzirdēt neko par to, cik neperspektīvi ir salīmēties kolēģī, samīlēšanās vispār sirdsmieram nāk tikai par sliktu
tas, ka es atkal kādā varu salīmēties un tas (pirmāk), ka šis fakts mani nesastreso līdz vājprātsam ir vienkārši lieliski.
no worries - viņam ir draudzene, ar kuru pēc darba sazvanīties. bet ja nebūtu..
ai