šonakt tomēr nolūrēju abas krēslas. sikspārņi sikspārņiem, bet tie vilki! man vispār labāk patīk kārnie un sīkstie tipi, bet tas jaukais nabaga labākais draugs vienkārši ir mans tips. tāds kjūtijs. es laikam slikto zēnu patikšanu esmu pārslimojusi kaut kad pusaudzībā (tas gan neattiecas uz DB iekš Labirinta, ja - rokas nost no Bovija - mans!!!), nekādi pārkačāti skaistuļi arī nav mans tips, bet tas Džeikobs uz mani atstāja tādu kā lielu iespaidu.
Ja būtu redzējusi ķinītī, noteikti nosiekalotos pavisam nožēlojama.
Nice boy in the studio!

bija diezgan interesanti skatīties, kā pusaudžu lovstoriju padara par fentezi/ekšen/skeri (lasīt ar krievu akcentu) filmu, bija momenti, kad es novērtēju autores iedziļināšanos pierastu simbolu lietojumā (nu tur matu griešana kā aiziešana no šīs parastu cilvēku pasaules un iniciācijas rituāla daļa) bija momenti, kad grāmatas aina uz ekrāna uzbūrās tik precīzi, ka pirksti čukurojas aiz sajūsmas, bet bija arī neveikli mirkļi, kas man nepatika. bija daudz neticamu un neattaisnotu sižata pavērsienu - es, piemēram, īsti neiebraucu, kādēļ meitene bija jāpamet, bet tas varbūt izcili sūdīgās kvalitātes un raustīgā interneta dēļ. daudz kur varu piesieties, ja būtu redzējusi puslīdz labā kvalitātē, piesietos, ka nemetas, bet pāris acis uzdrīkstētos piešķitr jau tādēļ vien, ka šī ir viena no retajām vampīrfilmām (ha!), kuru varu skatīties bez baigajām tējas pauzēm un pārtraukumiem /man gadiem rādījās murgi ar epizodēm no vienas filmas, kur zombiji augšāmcēlās un karoja ar vampīriem vai kas tāds, ko redzēju kādu piecu gadu vecumā, tādēļ arī interviju ar vampīru noskatījos tikai tad, kad filma jau bija kļuvusi veca/