saspringtajā skrējienā pa pilsētu bija gan labi momenti (vienu kaķi aizgādāju saimniecei uz Pārgaugavu) gan kaitinoši momenti (nevarēju atrast vajadzīgās zāles), bet viss vainagojās, kad cirslīša cienīgā kārtā piemājas klīnikā pēc sarunas ar izskatīgo dakteri aizmirsu kaķa kārbu. labi, ka tukšu. un pakaļ gāju divas reizes. pirmajā reizē tur tās nebija. otrajā reizē, kad drošības pēc gāju caur klīniku, kārba gan atradās. un, protams, to man pasniedza skaistais dakteris. otrs gan.
un tomēr