Par atšķiršanu no krūts - jābūt kādam dabiskam mehānismam, kā tas notiek, piemēram, mātei beidzas piens vai bērnam tas vairs negaršo, vai kā citādi. Arī ar citiem aizliegumiem jābūt tam pašam, piemēram, lai nepārotos radinieku starpā - ko ievēro arī šimpanzes, varbūt citi dzīvnieki arī -, ir jābūt kādam dabiskam mehānismam, kas radiniekus padara mazāk pievilcīgus. Bet, tā kā cilvēkam jau ir gatavi likumi un aizliegumi, tad viņam vairs nav īstas vajadzības ieklausīties tajā, ko saka daba. Taisnība, daudzi aizliegumi ir labi un pareizi - pīpēt tiešām ir muļķīgi -, bet tie dod tikai zināšanu, nevis saprašanu, un tā ir liela atšķirība. Taču, ja cilvēks uz mirkli piestātu un, ievilcis zāles dūmu, pavisam atklāti sev pateiktu: "Bāc, šitais mēsls taču kož kaklā! Un sapīpējies es jūtos kā idiots!" - viņam nekādus aizliegumus nevajadzētu, jo pati daba viņam teiktu priekšā, ka elpot dūmus un reibināties ir aplam. Bet cilvēki dabas balsī neklausās, viņiem ir likumi.