par dvēseles stāvokļiem

ziniet - ir citreiz tā, ka kāds cilvēks parāda kādu dziesmu. tu noklausies, tev patīk, it kā viss labi, bet neaizķeras. līdz mirklim, kad tev sagribas dzirdēt tieši to dziesmu, tu klausies, emocijas tevi uzšķērž un nelaiž vaļā un tu drillē un drillē un drillē to dziesmu un mēģini izdzīvot mirkli līdz mūžībai vai vismaz līdz mirklis nonivelējas un tu jūties parasts un nesaprasts kā jau tāds pusaudzis un dziesma vēl joprojām tevi tur un nelaiž vaļā
man tagad tā ir ar Nīla Janga Hārt of gold, jauka pārmaiņa pēc Hosē Gonzalesa, kas ar savu jutīgo iepriekšparedzamību vibrēja manī līdz pēdīgajiem nervu galiem