atkal satiku šarmanto dakteri, braucu mājās un trollejbusā visu ceļu muļķīgi smaidīju jo paliek labāk, jo dakteris bija priecīgs par to, ka paliek labāk un es biju dikti priecīga par to, ka viņš priecīgs un tikpat priecīga par to, ka man neizlikās - viņš tiešām ir šaumīgi jauks un šoreiz konstatēju, ka viņš arī labi smaržo (tas bija nojaušams pat caur visām tīrības smaržām). es tur vienkārši neko nevaru padarīt - tāda tipa vīrieši liek manai sirsniņai sisties straujāk
varbūt nākošreiz vajag nedaudz uzcirsties. pietiekoši nedaudz, lai saņemtos paflirtēt, bet ne pārāk, lai nejustos smagnēji
kaut gan jebkas ir labāks par migrēnas lakatiņu un tagad es varu kļūt vienīgi arvien skaistāka
saprotu jau, ka viņš var būt precējies (kgan gredzena nebija) vai gejs (tas būtu šausmīgi, tādiem vajag audzināt kārtīgus dēlus), bet tam jau nav īsti nozīmes, jo viņam jau tagad ir iemīļotākā lopārsta tituls (pat pirms Heriota) un es katru reizi viņu satiekot būšu mazliet samīlējusies