skan: norah jones
tādos vakaros kā šis - migrēna, rudenīga tumsa un nejauka oma lieti noder šis (citēju):
"Viņš skūpstīja Dezdemonu ar visu pēdējo nedēļu laikā krāto kaisti.
Stārkam šķita, ka viņš metas pie lieliska datora radīta mazo daļiņu attēla. Viņš iegrima spožu krāsu un mežonīgi samudžinātu struktūru visumā.
Ar gaismas ātrumu viņš iekļuva reibinoši sarežģītā kompozīcijā. Dinamisko spēku viņā varēja samērot ar pašu grūtāko matemātikas algoritmu.
Dezdemonas lūpas bija maigas, miklas un aicinošas. To garšu nevarēja aprakstīt. Stārks alka tās skūpstīt vēl un vēl. Viņš šaubījās, ka jebkad būs apmierināts. Varbūt viņam uz mūžu lemts meklēt mainīgās dinamikas risinājumus?"
galvenais varonis - stārķis ir ģeniāls datorgīks. ja autors būtu vīrietis, es ieteiktu lasītājām nekad neielaisties intīmos sakaros ar ITišņikiem
tas ir tikai mazs fragments, tur tālāk ir vnk spridzinošas metaforas, autore ar to marazmu pārspīlē tik ļoti, ka izklausās pēc komiksa. kaimiņi noteikti domā, ka es lasu anegdoktes
jo šeit ir ne tikai loli, šeit ir arī rofli