par ikdienišķo
23. Septembris 2009 (18:54)
darīju to, ko jau sen vajadzēja - pasitu savu labo sirdi azotē un gāju ieskrieties. it made me feel much better
pa ceļam saliedēju dzidža vējjaku (lai atdotu laikam būs japagaida līdz pēc maratona), satiku jauku krieviņu "vjsa namokšaja" viņš teica, bet es no savu izmirkušo skropstu apakšas uzmetu viņam tuvredzīgu un mīklainu skatienu, uzsmaidīju un aizcilpoju tālāk
/svinīgais uzsaukums/
tādēļ draugi! ņemiet savas labās (lauztās) sirdis azotē un ejiet ka nu ieskrieties!
