man šķiet, ka pasīvās kārtas iznīdēšana un izskaušana latviešu valodas daiļskanībai ir nākusi tikai par sliktu, katru reizi, kad lasu pirmskara vai trimdas literatūru un uzduros skaistam, dabiskam pasīvam, man gribas teikumu atkārtot un izgaršot kā kaut ko labu