gribas pārlasīt žanīnu buasāru (nevar taču visu laiku laīt tikai klasiķus vai augstvērtīgu literatūru), bet tas jāatliek līdz laikam, kamēr būšu pieradinājusi pamesto Rīgu ar tukšajiem skatlogiem, tumšajām ielām un rudenīgo vientulību, citādāk es pārāk dzīvi iztēlošos savu dzīvi tur, tas ir tāpat kā lasot Kunderu, kad nevar nemīlēt Prāgu ar visiem tankiem, ar visu pavasari
tas nav nekāds 'redzēt Parīzi un mirt' variants, es tikai pārāk labi atceros, kā klīdu pa tūristu božu pārbāzto rajonu viena un pirmo reizi pusgada laikā sajutos dzīva, brīva un laimīga un nosolījos, ka nākošreiz, kad tur braukšu, tas nebūs bezmērķīgi, es ļaušu tai pilsētai kaut ko darīt savā labā
bet tā nav tikai Parīze tāpat man patīk Viļņa, Vīne un dažas citas