kā cirslīgi uzvesties beķerejā? elementāri! jāatrod maza un noplukusi ar brīnumgardām maizītēm (vēlams centra rajonā), bet maz apmeklētājiem. piecas minūtes tirināties gar vitrīnu un neizlēmīgi skatīties no kanēļmaizītēm uz pildītām vafeļu trubiņām un vējakūkām un napoleoniem un tīksmīgi iztēloties, kas labāk piederētos rīta kafijai uz palodzes, ieraudzīt biezpiena sacepuma gabaliņu - tik skaistu, tik rozīņainu ar tik brīnumainu garoziņu, ka siekalas pašas skrien mutē, beidzot (kad pārdevēja jau atmetusi visas cerības) izstomīt "man, lūdzu, vienu biezpienmaizīti" un tad sajust, kā kaut kur laimīgajā cirslīša apziņā sāk kustēties tumši un drūmi aizdomu mākoņi, kas gaismas ātrumā rosās, rosās, un, kad cirslītis iebāž roku kabatā, viņš jau zin, ka tik jauki rīts nevarētu iesākties, ka kaut kas noteikti noies greisi un zin to, ka tas kaut kas ir visa sīknauda, kas labākajā gadījumā palikusi pie ilzes, bet, visai iespējams, vienkārši izbirusi pa ceļam. cirslītis šokā sāk sarkt un bālēt un izstostījis, ka ir pilnīgi bez sīknaudas, kaunīgi dodas mājup