mājāža cirslības

cirslim par nelaimi māmiķītis bija izlēmusi, ka šī būtu tieši piemērota diena, lai nodotu tālāk debesmannā recepti, tad nu cirslītis rādīja, kā pareizi salaist mannu kunkuļos un gandrīz pat pārlaida masu pār katlu. kronis visam bija, kad, pēc sešu minūšu izmisīgas kulšanas ar mikseri, cirslītis pamanīja, ka masa /dēm!/ kļūst nevis biezāka un cietāka, bet putojas un putojas un ir saputojusies līdz katla malām un kļūst burbuļaināka un staipīgāka, bet miksera dakšiņas kā nestāv, tā nestāv taisni masā.
izrādījās, protams, ka cirslītis ir cirslis un tieši tāpēc jau tā ir debesmanna, ka ir uzputota un vijīga un ka tas stingrums, par kuru cirslis tik naivi ir sapņojis (ielikt karoti debesmannā un karote stāv un tad ēst pilnām mutēm, līdz pavisam saķepinājies) ir kaut kādu kaktu ēdnīcu neprasmīgo pavāru slinkā darba rezultāts, nevis kas tāds, uz ko tiekties