palasīju sieviešu žurnālus. tik pilni ar pozitīvu pašiedvesmu, ka vai. bet reizēm jau arī tas ir vajadzīgs, tikai uzrodas daži jautājumi. piemērs: lai tevi mīlētu citi, tev vispirms jāiemīl pašai sevi (tik tālu it kā skaidrs, iebildumu nav), bet, kad sākas psihologu un geštaltterapeitu (lai arī ko tie zvēri ēstu) un pat astrologu ieteikumi par to, kā jādomā, kas jāēd u.t.t. u.t.j.pr. lai neaizbiedētu veiksmi , satiktu īsto vīrieti pēc kārtējajām neīstajām attiecībām, viņu NOTURĒTU /apmēram kā tādu suni/, kā viņu izaudzināt par labu mājlopu un pareizi apkopt, es varu tikai novaidēties.
man visādas jogas un budas pamatpatiesības ir pārāk sarežģītas, es nespēju izsekot komplicētajai fen-šui metodikai (lai dieviņš apgrābstās - paturēt prātā mājas un dzīvokļa un visas iedzīves novietojumu attiecībā pret debess pusēm un tad vēl atcerēties, kurš kareklis kurā stūrī jākarina, kur ko noteikti nedrīkst likt, kura suņa/pūķa/resna ķīnieša statuja jāliek kurā rakstāmgalda pusē), tādēļ palieku pie vecā labā palūdz-visu-Jēzum modeļa. viņš vismaz neļaunojas, ja tiek ne tā uzrunāts un ir saprotamāks par visām entajām mistiskajām vibrācijām, kas strāvo no naudas, mīlestības, laimes, vientulības whtever kāda stūra

un vēl es nesaprotu tos padomus, ko lasa dāmas par tematu 'kā veidot laimes un harmonijas pilnas attiecības ar tavu otro pusīti' (taisnības labad jāpiebilst, ka es esmu no tām vieniniecēm, kurām vnk nav ar ko veidot, varbūt šeit runā mana dziļi slēptā greizsirdība pret visām apkārtējām sievietēm). ja žurnālu skaļi lasa priekšā, izklausās krietni jocīgi (varbūt tādēļ, ka vienīgais klausītājs bija krietni garlaikots suns), apmēram tā, kā pārmīcīt to, kas jau ir, vai kā mākslīgi radīt harmoniju tur, kur tā nekad nav bijusi
ai, bet ko nu par to. iešu labāk lasīt ērkšķogas