par eiropu

ir tāds jēdziens - eiroremonts, un tad visiem ir skaidrs, ka tas nozīmē reģipsētas taisnas sienas ar krāsojumu maigos toņos un spilgtiem krāsu akcentiem (atkarībā no interjera modes), nu jūs jau saprotat, katrs taču zin, kas ir eiroremonts. un ir tāda eirotualete - wc. pēdējajās trijās nedēļās es paspēju pārliecināties, ka WC, OO, lavados, aseos, toilets, mēdz būt ļoti dažādas. ne jau podu ziņā, nē /tikai amerikāņiem ir tie dīvainie podi, līdz pusei pilni ar ūdeni, kuros tiešām, kā jau sliktās amerikāņu tīņu filmās rāda var kādu iebāzt un slīcināt/. viena par otru asprātīgākas ir ūdenskrānu palaišanas sistēmas. ja tu pieej un meklē kloķīti, ko pagrozīt vai pacelt lai ūdens sāktu tecēt, var pēkšņi atklāties, ka tādām vajadzībām ir poga grīdā vai klauvēklis pie sienas /pieklauvē un tad tek/. vai, ja tu paliec rokas zem krāna pie sensora un gaidi /ar maisu, ha!/, var izrādīties, ka kaut kur izlietnes galdā ir iestrādāta poga, kura palaiž silto vai auksto ūdeni. bet visizlaidīgākie ir krāni, kuriem, tā kā tādiem ūdenspumpjiem vecajos labajos laikos uzspiež un tad tek, jo tad var gadīties tā, ka tu, nabaga aizmāršīgais, pie visādām ekstrām pieradušais ceļotājs, aizmirsti aizgriezt ūdenskrānu bez jebkādām ekstrām ja nu tavā ceļā gadās arī tāds. taisnības labad jāpiebilst, ka eiropā ir arī mazās jaukās toitoi būdiņas, kuras sapņo izaugt par kādu no tām jaukajām metāliskajām būdām vācu autobāņu malā, kuros ir iestrādātas pogas, kas turpat podā /kurš ir varen dīvainas formas/ rokā iepilina šķidrās ziepes un uztecina tīra ūdens strūklu