5. Maijs 2009 (17:16)
ilgus gadus es nevareeju raudaat. tikai aiz dusmaam taadaa niknumaa, kad rokas saznaudzas duurees un asaras pashas izspraagst. vai miegaa. un, protams, romantiskaas filmaas un graamataas /ir apkaunojoshi atziities, ka es vienmeer raudu, skatoties Titaaniku un Far away/. bet par sevi - nekad. nu un tagad ir kaut kas atveeries un es vareetu raudaat nonstopaa vienkaarshi taadeelj, ka ir beediigi. vai bail. vai saapiigi. vai vienkaarshi gribas paraudaat
tā paglaudīt galviņu un pateikt, ka es esmu laba tāda kāda esmu, māki tikai tu :) un tikai ar tevi lietainā un aukstā dienā var iznākt dikti laba tēja ar cepumiem pie brīvības pieminekļa :) buča