kaut kad senāk sagadījās būt nometnē kopā ar daudziem bezgalīgi inteliģentiem un dažiem sirdsgudriem cilvēkiem. un tad, pašā vasaras karstumā, kad pat iekštelpās gaiss šķiet nokaitēts līdz garlaicībai, telpā ielauzās cilvēks, kas kliedza "deg! deg! tā māja nodegs!" un tad visi truli blenza uz viņu un viņš vēl kaut ko histēriski klaigāja un visi kas gatavojās diskutēt par to, kāpēc un vai mūsdienās jāklausās Vāgners, bija sastinguši, tikai Uldis Tīrons noņēma no kakla telefonu, uzlika uz sola un nosvērti noteica, ka ja reiz deg, tad jāiet dzēst

un man par to bija jādomā, kad nesen vecā sieviešu žurnālā atradu interviju ar viņu un pēcāk tīksminājos, ka nu var tā vienkārši iet un dzēst, ja reiz deg

un tagad man par to visu gribas domāt līdzībās un saistībā ar Jēzu. viņš arī vienmēr nāk dzēst ja pasauc