mirklis realitātes - piektdien pirms testa sēžu pie galda un pildu nenodotu mājasdarbu, pavirši šķirstu kopētās lapas, grāmatas driskas un tur nu tas ir - tik pēkšņi un negaidīti, ka man izlauzās slāpēts ah, ui vai tamlīdzīgs - manam vīrietim obligāti piemītošo īpašību saraksts. vietā, kur es varbūt kādreiz strādāšu, PUBLISKĀ vietā, paziņām turpat apkārt planējot..
pēc paniskas lapas noslēpšanas pašā kaudzes apakšā, dziļas elpošanas un sirdsdarbības nomierināšanās un sārtuma atkāpšanās sadūšojos palūrēt. tas tur tiešam bija..
metu kaunu pie malas, pārlasīju, pievienoju vēl šo to, stiprs ierakstīju vēlreiz un tad pārsvītroju, bet tā kā viens tomēr palika, tam tač nevajadzētu ko mainīt, ne? kopumā pozitīvi. pēc pēdējiem pāris gadījumiem spriežu, ka viņš tomēr varētu būt garš. tomēr iepatikās :)
bet es tomēr patīku dīvaiņiem. un tas jau nav slikti, tikai kāpēc reti kurš no viņiem ir normāla garuma? pielūdzējs-parastais ir vai nu nežēlīgi garš vai īsāks. garums jau nav noteicošais. nu man vairs ne. no garajiem vairs nebaidos :) tie laikam man ir glaimojošākie rakursi
derētu kādam caur kājām skatoties mēģināt trāpīt ar skatienu-īpaši pavedinošo. ja nu tā ir pareizā stratēģija?!