vizualizācija

rīta stundai zelts mutē.
es to rīta stundu varu iztēloties kā apņurkātu nenosakāma dzimuma būtni, par kuras piederību sieviešu kārtai var spriest tikai pēc savalkātās kleitas un dāmu somiņas, no kuras dveš mazliet pēc alkohola un saguruma, kurai zelts mutē tādēļ, ka kāds godīgs pilsonis rīta neapzinīgumā aizkaitinājumā par to, ka pārāk agri pamodināts izsitis viņai zobu
bet par spīti tam viņa nedusmojas un vienmēr smaida

apmēram tādu, kā šai bildītē, tikai bez plakātiņa un laipni pazemīgu skatienu