es, protams, priecājos, ka man ir baigais stroķis (kaut arī vēl neesmu īsti apguvusi kā ar to rīkoties. kur nu vēl visas nianses par kompoziciju n'stuff), bet tad, kad kāds vīrietis atzinīgi nosēcas ieraugot vai izdzirdot, tas mani pilda ar lepnumu
banālās rudens krāsu bildes ar neīstajiem fokusiem, asumiem un klasiskajām iesācēju sajūsmām es nevienam nerādīšu