uzmanību, šeit es ņerkstēšu

tātad man neiet - boileris ir atteicis pilnībā, tāpēc jāmazgājas bļodā, nelīdz arī visu sasodīto kloķīšu grozīšana, kompim parādās visādas dīvainības, lasīt tik ātri kā vajadzētu arī es nespēju, rakstīt netik, šorīt es aizmirsu par kristīni un franču valodu, kas ir nepiedodami un līdz šim ar visām skriešanām un grābšanām vēl nekādi nebija gadījies, pa ceļam uz akadēmiju man uz trotuāra gandrīz uzbrauca biezais džips. lexus. patiesībā es pat nesaprotu, kā man varēja tik dikti palaimēties, ka tomēr neuzbrauca. nē nu viss jau kārtībā, tik sajūta nereāli dīvaina. un tad es dzēšot benčiku apdedzināju īkšķi. mēģinot nostiprināt to skapja plauktu, kurš visu laiku turējās uz godavārda ar āmuru uzsitu pa pirkstu, lieki piebilst, ka plaukts tomēr neturās. labi, ka mantojumā no zanes palikuši tīri trauku dvieļi un maizi pārdod jau sagrieztu, jo visi naži /&%$#/ ir neasi un ar /&$#%/ asinātāju nekādi neuzasināmi. jā, the_darba termiņš ir atlikts, kas nozīmē tikai to, ka no citrona jāizspiež pēdējās sulas piles tieši šobrīd vienīgās manas dzīves baltās svītras ir tās, kas uz spilvendrānas