šodien sapratu, kas ir mīlestība. nu mīlestība ir tad, kad tu nopērc puskilo zemesriekstu halvas, kaut arī vismaigākais zemesriekstu aromāts šķebina tik ļoti, ka jāiet vēdināties, saplūc dārzā sniegpulksteņus un ej dzert kumelīšu tēju un skatīties, kā halva pa tīksmīgai drusciņai pazūd no galda
un ir pilnīgi vienalga kurš ar ko guļ/neguļ un kāpēc. un neviens nevienu nevar ne piekāst ne piekrāpt. ir tikai pāri plūstošs smacējošs maigums, kas sasilda pat tad, ja krāsns nav kurināta 3 dienas, pavasara drēgnums nāk istabā un virs drēbēm jāvelk frotē peldmētelis. tāds maigums, ka sāp
mīlestība ir transcendentāla dimensija