puse nopelnu antidepresantiem un garastāvokļa stabilizatoriem un medikamentam, kas veicina aizmigšanu un mini devām ķipa ksanaksa, kad rokas trīc un tāpat ik pa laikam noraujos un auroju uz vistuvākajiem. nu, un gandrīz neviens mans rads ar mani nerunā un vecmāmiņu neaizbraucu šonedēļ satikt (man tam pietrūka resursa) un piezvanīt varēju īsos laika logos kad viņai diendusa vai nepieklājīgs laiks
vēl jau ciba, kur izkliegties un vīrs. un man liekas es arī jau palieku jocīga (lōģiski.lol)