ar visu sāpošo galvu un briestošo migrēnu un Drāmu tomēr iztaisījāmies uz Vecrīgu (ja ne vīra transports un kompānija, kas gaida, gan jau es arī saietu kašķī un čiks vien būtu). 4,5 stundas pa bruģi, divi muzeji (kā ēst vajadzēja viņiem ne tikai DMDM, bet arī Biržu), sīkie ar vienu banānu ribās (kurš tad varēja paredzēt, ka tā patiks un tik ilgi). ieklupu mājās, šie ēda maizes (kas ar zapti, kas ievārījumu, kas svaigo sieru vai sviestu) un vārītus kartupeļus no ledusskapja, pagulēju uz asā paklāja, pavaidēju, gribēju mātei izstāstīt cik ļoti viņai tur vajag aiziet, jo forši, atnāca tabors un izstāstīja i par interaktīvajām izklaidēm (paldies Dievam un muzeja darbiniekiem, es pat redzēju arī īsto ekspozīciju cik man bija jaudas) i par tekstilu i galveno iespaidu - MŪMIJU!! drusku attapos pēc ēšanas, saņēmu sevi rokās iet pie sliedēm pēc zeltslotiņām, tabors priecīgs pēkšņi sataisījās līdzi. kamēr izagonēju no mitekļa, bija drusku apmācies, kamēr lejā sāku pētīt no kurienes pie misenēm pludo (kanalizācija, izsaucu meistatrus) uznāca gāziens, sāka fotografēt un gājām augšā. auzu pārslas bija gatavas, bet kamēr vecākais nogāja pie vīramātes pēc puķēm (pat sataisīja pušķi. viņam šogad divas klases audzinātājas), sīkās entuziastiski paprasīja notīrīt gailenes (aaaa! vī!) saliku pa porcijām un atnācu atgulties uz asā paklāja fiksi iznevarēt
bija brīnišķīgi, bet nereāli pārguru. toties i pati sasmēlos iespaidus un uzlādēju bateriju i 'aizvest bērnus uz muzeju/izstādi' varu atķeksēt