par ko man šodien jādomā:

vai Robertam Palmeram Addicted To Love un tai beibei no astoņdesmitajiem (pēkšņi nevaru atcerēties ne dziesmu ne beibi, bet bija populāra un forša), kurai arī fonā četri modeļi melnās puscaurspīdīgās drēbes un baltām ģitārām bija viens klipa režisors vai tas bija citāts un mīlestības apliecinājums Palmeram

un par to, ka šobrīd iznākošās literatūras masas - skandalozās un erotiskās un populārās un pirktās (gan vietējās gan importa) reāli atgādina masveidīgos astoņdesmito/deviņdesmito gadu klipus ar kaislīgiem un ciešanu pilniem video kur kāds kādu krāpj, met lietas pa gaisu, nodedzina konkurenta mākslas studiju, skrien basām kājām pa lielpilsētu/pakaļ lidmašīnai u.t.t.