vakar prātā ienāca /paradoksāli patiess?/ apgalvojums - es nejūtos pārāk diskriminēta /ja neskaita to reizi ar boileri vai tamlīdzīgus niekus/ un lielākā daļa feministu vispār man šķiet histēriski, apnicīgi, atv. par izteicienu, nedabūjuši sievišķi, kas tā vietā lai kko reāli mainītu to vien dara kā ņerkst /šis laikam ir vīrišķīgi stereotipizēts viedoklis/
nu tātad - varbūt es nejūtos diskriminēta, tādēļ, ka esmu barga seksiste /kas ir diezgan lielā mērā patiess apgalvojums/
pēc šī tīri vai prasās uzcept ierakstu 'vīrieti! vai es tevi diskriminēju?'
nevis histēriskā, bet jautājošā intonācijā
ā, ja siev. uzstāj, ka viņai maksās tikpat cik vīrietim par tieši tāda paša apjoma darbu, tad tas nozīmē, ka šamējā ir nedabūjusi?
zin, uz stroikas strādājoša lezbiete neskūtām padusēm, kas pati vienmēr nes savas somas un vilks pa muti katram, kas iedrošināsies piedāvāt palīdzēt - tas tik tiešām ir stereotips. galējs.
dabiski, ir arī tādas. tikai es nesaprotu, kāpēc šamējām piedēvē feminismu.