tāpat kā bibliotēkas darbalaiks, labie nodomi ko izdarīt Lielā Darba sakarā iztek pa minūtei, īpaši ja gribas pacibot, bet aiz muguras apsēdušais rektors stāsta par kornēlijas apškrūmas epitāfijām /viņa, stc, ir rekordiste/ un nolasa šausmīgi smieklīgu raiņa dzejoļa pirmo rindiņu. smieklīgi jau tāpēc, ka maza bērna /neatceros kādi rožainie?/ pirkstiņi kā no /...?/ izdrāzti
lūk tev valodas attīstība! neba nu visi, kas par to ķiķina ir samaitāti