Par spīti sniegam un kupenām (smuks bet nu it kā nav baigi dziļais) sabiedriskais bija laicīgi. Pati gan gandrīz nokavēju, jo kāja-sniegs-kupena un aiz ptsd jo kāja ta tā pati nelauztā vispirms gulēju garšļaukus jokainā pozā un vaidēju līdz sapratu ka zeķbikses, protams, slapjas, mati (zem cepures, wtf?!lol) visi sniegā, bet dzīvošu, nekas toč nav ne lauzts ne kārtīgi pamežģīts (paldies dakter Gusačenko, par padomu, sandales arī laikam jāmeklē ķipa zābaki kas notur potīti) un arī nesāp lai gan viss zābaks pilns ar kāju un protams vajadzētu ieziest ar to ārstējošo zieķi, bet tas zieķis diezgan specifiski smirž a man visa diena cilvēkos