25. Oktobris 2022 (20:01)
saņēmu paciņu no mammas vārda dienā. divus (?) izmērus par lielu gaiši zili zaļas krāsas (berjozovij) mīksts jo mīksts, tīrākās sintētikas plīša halāts līdz zem ceļiem ar jostu un tumši un gaiši lillā puķēm. viss tieši kā runāts. trakā krāsā un visas vēlmes precīzi izpildītas. un panētu kamambēru (rimi?) un grieztu siera plati (maxima vai rimi viņiem regulāri pārdod grieztus krutus franču brenda sierus) un puslitra termosa un vēl divkrāsainos beļģu šokolādes gliemežvāciņus. paciņa bija riktīgi forši (un drusciņ smieklīgi) iešūta spilvendrānā un ar uzlīmētu uzlīmi
tik mīļi!
jā, tā ir smaga tēma. ne ar manu mammu, bet vispār. mūs vēl glābj tas, ka mēs paši neesam uz taustāmām lietām un dāvanām orientēti (man vislielāko prieku sagādā parasti nedārgas lietas vai grāmatas) un sīkiem vēl nav tā dalījuma kas ir kruta dāvana un kas nevērtīga a te vecvecākiem ik pa laikam ieslēdzas sacensību gars un tad uzdāvina katram pa puzlei (tātad kopā trīs) un citi radi to padzirdot arī uzdāvina katram pa puzlei (vai divām). vienos svētkos vispirms mana vecmāmiņa uzdāvināja katrai beibei plastmasas trauku komplektu. 3?4? personām. tējkanna, krūzītes, šķīvīši un plastmasas karotītes un pēc 2 nedēļām vīramāte arī katrai uzdāvināja tādu pat plastmasas komplektu citā krāsā un cita ražotāja. viens uzdāvina katram mīksto mantiņu, otrs mīksto mantiņu + mašīnīti. viena uzdāvina katrai meitenei mazu lellīti un otra arī katrai uzdāvina mazu lellīti u.t.t. tas būtu smieklīgi, ja ne tik daudz to krāmu un neko pa lielam nevar izmest vai atdot citiem bērniem jo viņi visu laiku lieto un spēlējas tiešām ar visām
un vispār neklausās ko es gribu vai negribu vai ko viņām vajag. un man reizēm liekas, ka speciāli provocē drāmu. nu tur vienai daudzas gumijas krāsainas, parastas, otrai sprādzītes ar kaut kādiem sūdiņiem, krāsainas bet divas. u.t.t.