Jā. Tāpēc mēs vakar nekur nebijām, ka es biju pārgurusi, tur vajag acis pakausī un nedrīkst atslābt ne mirkli, arī ja ir sekla speciālā peldvieta ar bojām un glābējiem. Ja ir viens bērns vēl var visu laiku turēt pie rokas, bet arī kkad jau vajag noslaucīties pašam un pārģērbties un pačurāt un vienā mirklī tā uzmanība vienkārši atslābst. Tas reāli bija sekundes jautājums. Viens - viņa paiet zem ūdens, es saorganizējos, divi - solis un ceļu laukā. Zibenīgi. Bet paveicās, jo es biju burtiski blakus un skatījos tajā virzienā.
Man nebija laika un elpas saukt palīgā vai draudzeni vārdā, viņa arī bija turpat netālu un skatījās uz ūdeni. Tas patiesībā nošokēja mani visvairāk, es nevarēju pasaukt, tas viss notika ļoti klusi

Vispār kad ir bērni var saprast to, cik ļoti jāpiedomā un atpūta pie ūdens vispār specifiska lieta