Tai servīzei, kas ir gandrīz skaistākā pasaulē (balts+pelēks-perlamutra+zelts) un ko gribēju kopš ieraudzīju un ģību par cenām lai gan tā pat nav ne pati dārgākā ne krutākā ne iekārotākā, vienā igauņu lapā par 12 krūzēm (daļa no tējas, daļa kafijas servīzes) un apakštasēm un cepumu trauku un deserta šķīvjiem un tējkannu un vāzi cena 130 eiro, kas ir smieklīgi un nokritusi vismaz uz pusi. Bet ir man visādas jūtiņas neskaidras, jo izrādās, ka cita Lomonosova servīze, kas ir balta ar kobalta tīkliņu tāda ir jo kara laikā tādā tīkliņā esot līmēti logi. Un vispār. Un man budžetā ieplānotas dārgās analīzes, matu procedūra, mri un tad vēl redzēs ko ķirurgs gribēs lai es ar savu naudu daru un vispār miesu vajag katru dienu atšķirībā no servīzes, kura vispār varbūt pilna krūze ērti rokā nesēž, ar tējkannu nevar normāli ieliet vai vispār dzīvē īsti nepatīk un nav mans
Jā. Lietas ir pārejošas. Bet ar miesu jādzīvo un tā jāizmanto katru dienu līdz pêdējai stundiņai. Mans vienīgais luxury pirkums, kurš joprojām sagādā prieku, ir šķirnes kaķis. Visi pārējie mantu pirkumi sagādā prieku uz pirkuma brīdi. Labāk par tām visām uz lietām iztērētajām naudām būtu nopirkusi otru kaķi,lai visiem jautrāk, vai kādus kursus sev, uz kuriem nožņaudzos