lai gan pati vainīga jo kā no plaukta nokritusi, es tomēr drusku uztveru personīgi to, ka pucējamās drēbes (jo īpaši uzvalki) man šodien uzbrūk. šodien aizstāvēju vienu semestra darbu. vakar pēkšņi un negaidīti paziņoja, ka ir tāda iespēja, es ielēcu kārtējajā aizejošajā vilcienā (aizraujoši, bet nogurdinoši). vakar līdz 00:25 bliezu augšā to prezentāciju, cēlos pirms septiņiem, lai paspētu aizbraukt, dušā iegāju no rīta, matus izmazgāju vakarā. a to, ka moš vajag sapucēties sapratu kad 10 min pirms nodarbības ieraudzēju pasniedzēju. uzvalkā. a es džinsās un vaifbīterā (baigi labais, jāaiziet vēl uz to pepco). un tad es pārnācu mājās, vecākais bērns priecīgs sāka runāt par to, cikos mums jāiziet un attapos, ka johaidī, viņš arī jāsapucē, ja reiz mātes dienas koncerts. un tikai tagad šito rakstot sapratu, ka pašai arī moš derētu džinsas nomainīt pret ko smukāku, ja reiz randiņš ar dēlu. nevaru saņemties jo viņam ļoti iespējams atkal uzbruks īso piedurkņu (pirms 10? d uzlaikojām, piedurknes derēja), bet man - nesmukās resnības lāsts :D

un jāpastāsta taču cibai, lai es pilnīgi noteikti atcerētos drusku zolīdāk saģērbties uz eksāmenu