22. Aprīlis 2022
jūtos kā laimējusi loterijā. skapī atradu bikses. nu 3/4 bikses jo beidzas drusku zem ceļiem. laikam vīriešu, jo tur ir (meitenes, saturieties!) astoņas (8!!) funkcionālas kabatas! un tik dziļas, ka augstākās odere pieskaras zemākajai! es esmu ietaupījusi tik daudz laika!
man vienkārši ļoti riebjas meklēt bikses. izbrīvē laiku, atrodi veikalu, tad atrodi bikses, kad atrodi savu izmēru, jūties kā valis, jo ja nesprūst iekšā kāja, tad uzvelkot ir par ciešu un asinis neriņķo un tad no stīvējies laukā kā cīsiņš no celofāna. vai pat ja var aiztaisīt (šis mēdz būt sarežģīti, jo man ir smuki gurni un dibens), tad pieliecoties vai pietupjoties puse pakaļas plika vai mugura salst. un tu tur viss tāds nosvīdis un nelaimīgs vēl stīvējies ar pārdevēju vai tiešām tev ir tas izmērs, kuru tu saki (jo mēdz izskatīties tievāka) vai jāskatās uz Sejas Izteiksmi 'tik liela izmēra mums nav'. un es galīgi neesmu zilonis! par garumu pat nesākšu. šībrīža mode man ir par īsu bikšu starā. daudzus centimetrus. un tie briesmīgie fasoni. man visas tās banānenes un balondžinsi un mom jeans un boyfriend jeans vienkārši šķiet briesmīgi neglītas un jebkādai figūrai neglaimojošas un ja to fasonu vēl var pieciest, tad vai nu krāsa tāda nesmuka pabalējusi vai caurumi! un jostasvieta. man patīk zema, bet ne pārāk zema, obligāta prasība ir lai netaisa mafintopu (jo tādas kas taisa man jau pašai ir no kāda 'mantotas') un neizvēršas uz augšu vai uz iekšu, nespiež vīles vietā un nespiež vēderu, jo pēc grūtniecības ar visu no tā izrietošo kkāds it kā labs un ērts bikšu dziļums spiež uz nabas tā, ka šķebina. pat ja nespiež, bet vienkārši tur kaut kur ir.
un es zinu, ka jūs man teiksiet, ka vajag aiziet uz normālu bikšu veikalu un jums būs taisnība un laikam jau vienkārši ir vērts saņemties naudā, laikā (jo tur droši vien Speciāli Jābrauc) un žākstā un jāatrod un jānorij krupis par ciparu, ja var uzreiz nopirkt kādas divas bikses un tad arī gandrīz visu mūžu valkāt. jo ja tas ir tā vērts, var maksāt daudz ja der, ir ērts un patīk, jo es esmu cilvēks, pie kura drēbes atnāk nomirt. tad, kad jau vispār nav skata, jo tam, kas ērts es briesmīgi pieķeros un tad jau pa mājām var un pirkt ar caurumiem man nevajag, es pati māku nonēsāt :D
man vienkārši negribas šim tērēt enerģiju un laiku un domu spēku