Šodien bija tikai divas stundas tiešsaistē. Pārguru menedžējot un lāpot. Lāpāmie arī izskatās ka tā vien pietiks tām atlikušajām dienām līdz pēc valsts svētkiem, tad būs jāķeras pie nopietnas šūšanas ar mašīnu, līdz tam arī būšu rakstāmgaldu atkrāmējusi gandrīz pa tīro

Viens mans hudijs, kas pirkts humpalās, atdots kādam, kas atdevis man, savas šīs zemes gaitas beidz ielāpos un ielāpu polsteros pirms tiek vairākkārt pavalkāts un tad uz grīdlupatām. Slēgtās aprites ekonomika tā būtu ja te būtu arī pašausts un paššūts, bet visam ir savas robežas. Ja ne tādi modes kritēriji, es arī nešūtu un nelāpītu, a te dzīve piespiež :D