baigi daudz notikumu šonedēļ.
sīkās tomēr pie ārsta tika (jo kovida tests- un rezultāti atnāca laicīgi, pirms ārsta vizītes), AB nevajag, toties no piektdienas inhalējamies. pirmajā dienā tikai divreiz abas, trešo reizi nr.3 vienkārši neuzspēju lai sanāktu starplaiciņš, un šis arī viss ar multenēm, šodien beidzot bez austiņām uz ausīm. un arī - labi, ka bija nebulaizers tepat blakus, ko aizņemties. labi, ka dr.izrakstīja abām, jo klepo abas, vienai jau gandrīz labi, rīt pateiks, ka terapiju beidzam, pare otru vēl jāskatās. bet nogurdinoši ļoti. bet tā ir tāda! (esatvainojos) jebļa! vienai 0,2 ml ventolīna divreiz dienā, otrai 0,4 ml trīs, tad vēl 2 ml fizioloģiskais šķīdums un tad izrādās, ka 10 ml ampuliņā vai nu nav tieši 10 ml, vai man baigie mistiskie zudumi uz šprices rēķina. bet nu multenes N reizes dienā, X stundas baigi neiepriecina, protams, ar visiem tam sekojošajiem sūdiem

puikam piektdien otro reizi slidotapmācības ledus hallē, vēl dienu iepriekš gan ieraudzīju sludinājumā lietusbikses, gan pēc skuķu kovidtestiem aizbraucām pakaļ. skola drusku kā bērna pieskatīšanas centrs - aizved uz pulciņu pēc stundām (jo mums skola burtiski aiz loga), atnāc pakaļ, nekad nezini iepriekš vai pulciņš tiešām būs. nezinu, ko tā pagarinātās grupas skolotāja par šo visu domā, jo ne mēs vienīgie tādi, tik citi šurpu turpu ar mašīnu. es domāju, ka man jau smagi ZB, bet nu nelēkšu uz ecēšām, pa brīvlaiku atdzisīšu un tad redzēs, kurš vispār būs skolā un kuri pulciņi vispār drīkstēs notikt (muhaha). par to, kā klasē viņiem veicas ar to masku nēsāšanum, vispār nekomentēšu, sveikslaidzīvo video visu labi esam redzējuši, bet nu jūs ķipa izdomājiet ierobežojumus un tēlojiet, ka strādājat, a mēs tēlosim, ka ievērojam

vecamammu sestdien sapotēja ar faizeru. vecais partizānis piektdien man zvanīja, ka viss, uzreiz jāzin kur un kā mazpilsētā tās potes dod. aizsūtīju info mātei, tēvam (kurš vēl laikam ne), mammai saku - pofig, ka svētdien pašā mazpilsētā, ved uz Iecavu vismaz vienu sapotēt, kamēr vēl grib. dzelzs jākaļ, kamēr karsta. būs vismaz viņai i tā pilnā imunitāte, tik labi, cik vien šobrīd iespējams, i 20 eiro pie pensijas. ļoti ceru, ka mammai labi drīz būs iespēja dabūt faizeru, drīz jau būs pusgads pēc pēdējās AZ, ja jau nav pagājis. cerams tas mans tēvs un viņa māsa arī izdomās, pēdējie bastioni.

aizsūtīju e-pastu, ja būs brīvs pieraksts, iešu sonogrāfēt krūtis un ja normāli sazvanīsies tā māsiņa, pēc tam arī pie tā krutā gin. pie šiem cipariem baigi nevilina braukt sabiedriskajā, bet baidos, ka atkal visu neaizklapē ciet nafig, es jau piedzīvoju to, kā ir, kad sēdi uz adatām un nezini - paspēs divi bērni pie alergologa, viens pie acu ārsta un pati uz iekšu sonogrāfiju, vai nepaspēs un vairs negribu piedzīvot.

man atradās pircējs un nopirka porcelāna servīzi, ko pirku bērniem kā plastmasas par piečuku - par 80 eiro + sūtīšanu. strjoms bija baigais vai pa ceļam nesaplīsīs, pirmo reizi sūtīju ar Itellu, sapakoju bumbudroši, viņa gribēja no manis nopirkt vēl ko, bet tas, kas man ir, viņai nepatika. uzvārījos normāli. nopirku sev dažas lietas Zsvētku dāvanām un istabas čības. un aiziešu pupugrāfēt.

pirmdien atkal neirologs, bet iešu arī pie psihiatra (kad beidzot izdosies a)sazvanīt, b) dabūt pierakstu), jo ar to pregabalīnu ir labāk, bet ne līdz galam patīk. es gribu būt patīkamāks cilvēks un šī ziema nebūs nekāda vienkāršā

Atj. un vēl es sev nogriezu matus. jo sajutu, ka par garu, diskomforts pie saknītes, kad vēl pierakstīsies, kad vēl aizbrauks (jo sīkiem šonedēļ apsolīts visu ko darīt kopā, jo skolēnu brīvlaiks un mani plāni jau tā izkoriģēti līdz pēdējam un ideju trūkums, ieteikumi laipni gaidīti) un lai arī nav ideāli līdzeni, patīk un ir vieglāk saprast, ko tieši es gribu formas un krāsas ziņā