Es domāju, ka tur ar apdāvināšanas prieku vai pirkšanos ir visai maz sakara, tur naturāli iet greizsirdība un skaudība un konkurence visādās absurdās izpausmēs. Dvīnēm bija trīs mēneši, mana mamma aizgāja no darba, brauca pie mums kā uz darbu un tad vīrenei bija bzdinkš, tipa mums mana mamma kā vecmāmiņa patīkot labāk.

Mana vecāmamma nopirka topošajam skolnieciņam 1.klases kaut kāda priekšmeta darba burtnīcu, nākamajā ciemošanās reizē vīramāte tādu, tikai ekonomikā. Tēva māsu mana vecmāmiņa nodiriģēja nopirkt plastmasas tējas trauku komplektu katrai. Vīramāte tajā pašā jubilejā arī uzdāvina katrai vienu plastmasas tējas komplektu. Nu jā un ja otra vecmāmiņa nopirkusi trīs ūdenskrāsas, a viņa tikai vienas.. stulbākais, ka man krāmi liekas nebūtiski un es tās situācijas neieraugu laicīgi, pirms radusies Problēma un esmu pa lielam tik piekususi, ka mājienus nesaprotu, manipulācijas neredzu un līdz ar to ļoti reti ar glanci un godu varu priekšlaicīgi iziet no situācijas

Jūs teiksiet žirom besitsa, bitch please, bet man no tās klīnikas pēkšņi, negaidot un visneiedomājamākā veidā, vienkārši nervi čupā un es to nevaru pārvarīt. Un es nediskriminēju, man visi radi besī vienlīdz bieži, šad tad pat visi vienlaikus.

Tā kā es novēlu lai tev tur viss daudz vieglāk, patīkamāk un veselīgi! Jo ja nav kaut kā klaji neveselīga, iepazīt savas saknes ir bērnu interesēs un caur vecvecākiem mēs vistiešāk varam pieskarties pagātnei un turpināties un svarīgi arī dot iespēju viņiem veidot tās savstarpējās attiecības. Tā es cenšos sevi noskaņot un nemaitāt ar savu iejaukšanos, jo esmu pieņēmusi, ka ir lietas, ko nevaru aizmirst un piedot, mēs nekad nebūsim tuvas, bet tas nenozīmē, ka viņai ar mazbērniem nevar izveidoties foršas attiecības