Šodien beidzot redzēju Austrijas agreni (uķipuķi smuka!) un laikam arī slaveno bērza čagu. Un dzirdēju cīruli un vienu kaut kādu šausmīgi jocīgu un specifisku putna dziesmu, kaut ko pilnīgi nedzirdētu, tādu mehāniski metālisku klakstošu klaboņu. Sākumā domāju vīrs kaut ko dara vai vīramāte, bet tas bija kokos, kur nebija neviena cilvēka
Un laukos viss zem ceriņiem, pie smilšu kastes un akas pilns ar zilsniedzītēm. Nu tā, ka jākāpj virsū un žēl. Un ļoti daudz foršu krokusu. Skaidrs, ka tās var vīramātei dāvināt, varbūt jāmēģina kādas neredzētākas sīpolu vai gumu puķes, kas nav lilijas. Esot gan grūti apravēt