No vienas puses jau smieklīga tā ņemšanās un plānošana, no otras, tad, kad būšu izdarījusi matus, mazo kvalifikāciju un autoskolu, es sev pasūtīšu džemperi vai jaku. Nejauši FB uzskrēju adītājai. Dievišķīgi skaisti, adot tin kopā dažādu dziju, teorijā var pasūtīt arī linu/kokvilnu/vilnu (man mūždien kož). Un tad es varētu dabūt tieši tādu silto vilnas jaku kāda man der un patīk un izskatās un likvidēt visādus krāmus, kas stāv skapī kamēr atrodu ko Tādu. Un kalpotu gan jau arī līdz kapa malai, gulies kaut zārkā ar visu :D
Tikai jātiek pāri tam ciparam. Jo nu, ir manā dzīvē cilvēki, kas varētu noadīt, ja es nopirktu dziju, bet nekad nav laika un vienā gadījumā vispār nav skaidrs, vai sanāktu tas, ko ada. A te jau gatavs cilvēks, kas taisa tā, ka man patīk viss. Kaut kā jau tā ekonomika būtu jāsilda, ne