šodien no rīta puses biju tādā Ekspotīcijā, ka vēl tagad ar visu diendusiņu neesmu atkopusies. gāju iečekot dārziņus. pirms domu atmetīšu pilnībā, protams aiziešu vēlreiz kad augsne ir pažuvusi. atradu vienu no brīvajiem plačiem. iespējams. ja tas bija pareizais mazdārziņu kooperatīvs, nevis otrs. un tur ir vismaz divi, iespējams vairāk. tas placis bija paliels, pie pašas taciņas, apkārt 'apdzīvoti' dārziņi, bet tur pie milzīga ķiršu koka kaut kāda pusotra metra augstumā sarkanbaltās lentas, nu tās plastmasīgās. daļēji palikušas. asociācijas uzreiz ar nozieguma vietu. plus vēl krūmu pudurītī blakus 108.dārziņam biezs slānis vecu porolona automobiļu aizmugurējo sēdekļu. bet pie ķirša bija sniegpulksteņi.
uzskrēju arī smukai vasarnīcai, ko apsargājot apsardzes firma, vienā dārziņā bija paliels ļoti skaistu vistu pulciņš ar trīs ļoti krāšņiem gaiļiem. turpat pie gaiļiem kāds kaut ko cirta vai skaldīja, tas kāds bija atbraucis melnā šikā pusdžipā ar piekabi. fonā tālumā spīdēja rūpnīcas mūris, man tur vairākkārt piemetās vadātājs, atradu vienu bomžu apdzīvotu gabaliņu un sapratu kādēļ nekādi pēc kartes nevar vadīties - daļa feināku ieliņu bija aiztaisītas aiz lieliem metāla vārtiem, nu tā, ka visiem 10 dārziņiem vajag atslēgu. satiku labi daudz ļoti smuku ielas kaķīšu, viens garspalvainais bija bēdīgs, visi citi pūkaini, spīdīgi, apaļi, veseli. mani izbiedēja viens bomzis, divus citus cilvēkus izbiedēju es un viņi pazuda kaut kur nekurienē. aiziešu kaut kad saulainā dienā kad celiņi apžuvuši un tante atnākusi no atvaļinājuma iedos man plānu un izstāstīs kas un kā, bet nu jā, baigi cerīgi neizskatās. bet nekas, es vēl ar riteni aizbraukšu līdz tiem diviem, kas pēkšņi ir brīvi un ir druciņ tālāk. vai, nezinu, iečekot Lucavsalu
daļa dārziņu kā cietumi, ar augstu necaurredzamu sētu, slēdzamiem vārtiem un dzeloņstieplēm pa virsu. daļa ļoti jokainām, nesmukām, bezvērtīgām lietām, labiekārtoti lai tikai nepieaug kājas. bet forši, jo šur tur var redzēt ka tantuki jau bijuši sazemēties, augsne jau sairdināta, ziemcietes apčubinātas. tagad tik jāskatās vai kaut kur pie normāliem kaimiņiem kādi džungļi pieejami, jo tas dārza trakums par spīti visam (un trolejbusam, kas dienas vidū uz mājām neiet) ķēra arī mani, bet tur, kur kaķīši liels risks liekām sirdssāpēm
vīrs jau sāka šodien kaut ko par kartonu un vīramātes laukiem.