milzīgs nogurums, galvenokārt no emocijām. no rīta Bijām Pastaigā (un tas ir notikums, jo ļoti bieži tas nemaz nav iespējams un tad, kad mēs TO daram, parasti man ir milzīgs besis). tad man piezvanīja vai mēs negribot pie zobārsta bērnu nevis piektdien, bet pēc 2 stundām. aizbraucām, tas, ko es ieraudzīju, nebija caurums, bet divus citus atrada gan. augšā 5. zobos, tā kā vēl gadus 4-5 tos zobus vajadzēs, tad vienu arī salabojām. daktere forša, katram krikumam virsū neskrēja, ortodents neesot steidzams (ērta loģistika tur, ļoti feini ārsti, pierakstījāmies gaidītāju rindā, apmēram gada laikā tiksim. kā jau visur.lol). bet nu jā, tā kā izrādījās, ka tajā iestādē nebijām bijuši kopš 2019. gada, iespējams citā arī ne, ar sīkām jā, puiku neatceros, karoče ieliku sev 'sēdies - 2', jo tas ir briesmīgi sen, pārāk sen. kad atgūšos, aizvedīšu sīkas arī pie higiēnista, tepat netālu, bija ļoti forša krievu kundzīte. tikai krietni jāsaņemās, jo tur vajadzētu vienu pierakstu abām, tad vismaz kāds tiks apskatīts. bet vai mūs kovidlaikā laidīs visas trīs. un man jāsagatavo pēc tam kas Īpašs pašai. jo nr.2 man uztaisīja morālo traumu, pagājušajā reizē to izdarīja nr.3. un es nezinu kā sevi garīgi stiprināt :D
jā, tur visas, ar ko bijusi saskarsme (arī man pašai) ļoooti super. kad man nr.2 Uztaisīja Traumu* es jutos kā briesmīgs tārps, bet viss bija nereāli super un arī sīcei visu izdarīja, es tiešām neticēju.
* es tikai izbraucu no lifta, divus soļus, viņai bija zem 2 gadi, bet drusku vairāk nekā pusotrs, viņa aplaida skatu telpai (pašā priekšnamā, uz paklāja), ievilka elpu un TĀ! sāka kliegt, ka administratore pieleca kājās, no kabinetiem koridorā izprāga četri cilvēki, tad pēc sekundes vēl visi, kam nebija rokas pacientam mutē. jo skanēja tā, ka noticis ir Kaut Kas Drausmīgs, a tur gaspažu ratos, redz, atveduši Ne Tur
nu jā un šodien arī puikam saurba bez narkozes, pavisam raiti un forši, pilnīgi žēl, ka teicu lai vispirms to vienu un otru caurumu kkad citreiz.