mani pilnīgi fascinē, cik ļoti dažos sīkumos turas pie detaļām, i velveta bikses dubļos, i zīda ancuks! nu tā, ka sāku smieties un tad tāds - bet grāmatā toč tā bija!
un es esmu neglābjami samīlējusies Zigfrīdā un ļoti zolīdi arī tie attiecību sarežģījumi, ar pusmājieniem, ar skatieniem, kad jāzīlē ir vai nav, būs vai nebūs, pilnīgi kā dzīvē!
un es pie trešās sērijas sāku bez grūtībām saprast arī ko viņi runā un varēju vairāk pētīt scenogrāfiju :D