Hāāāhāāā, labi atceros tās švammes, ķipa labas muguras mazgāšanai, bet NĒ, nēnēnēnē. Manam tētim arī tagad kaut kas tāds ir, skats neiepriecina, nekad.

Man tā pagadījies, ka mati ir drausmīgi veseli. Ar tādiem arī ir savas sāpītes, piem., kad gribas "kaut ko īpašu", jo nafig nekas neturas, vai arī litrs lakas.

Man patīk cilvēki, kuri netiecas būt pielaizīti perfekti, tieši tai dabas dotajā ir pamata skaistums, brīvība to lieliski papildina, bet perfekcija nokauj.