Man šķiet, ka 'dziesminieki' ir kaut kas vispār ārpus muzikālās labā un ļaunā kategorijas. Ne visi viņi uz mani runā, bet tie, kas patīk - ļoti. Tā ir kaut tāda godīga? mūzika. Interesanti gan, ka ne visi viņi par tādiem sevi sauc, daži saka vienkārši 'mūziķis'. Un daži mūziķi arī no grupām, kas nepārprotami ierakstās kādā stila kategorijā arī liekas dziesminieki.
Un tagad man par šito būs jāpadomā.
Un vispār tagad jādomā, kur es esmu dzirdējusi to šova Nelabo (manuprāt pat dzīvajā, tikai viņš sevi slāpē) un ka es tik ļoti sen neesmu klausījusies Mielavu un ka es ceru, ka vēl manas dzīves laikā viņa foršajām dziesmām (ne tikai lielajiem hitiem, bet lai iet arī tiem) uztaisīs labus kaverus un ka man diezgan patika Refleksijas Bet maijpuķītēm jāpaliek un kā tas nākas, ka Freimani visi mīl, bet to pašu Donu augstprātīgi nicina.
18. Novembris 2020 (19:19)
Manā atkal drīzāk otrādi. Nu, izņemot māti, abas bijām uz viņa lielkoncertu, tikai katra savā dienā :D Man Freimaņa dziesmas kā kura, ne īpaši patika pirms nejauši biju zaļumballē pēc autokrosa un tur konvertējos :D
Bet vispār es esmu tā izaugusi, ka man (kuru dažreiz lasa arī dažādi izglītoti un inteliģenti ļaudis un daži snobi) nav kauns, ka man patīk i Sīmanis (kas ir atsevišķā kategorijā), i Valdis Atāls, i džeks no Pienvedējiem (nekad nevaru atcerēties kā viņu sauc), Mielavs, Dons un Mārtiņš Freimanis
/bet ne viss no viņiem un ne viņi vienīgie, ir vēl/