nevaru vien nopriecāties kāds es šodien esmu malacis! esmu paspējusi jau aizvest sīkus uz bd, izņemt bankomātā naudu, nopirkt aptiekā sejasmaskas (aizmirsu ka vajag pašūt vēl), aizbraukt uz citu pilsētas daļu sapotēties pret gripu, aizbraukt uz centru, izdarīt sen atliktas darīšanas, atbraukt mājā, paēst, valodas nodarbību, pierakstīties beidzot pie tā trihologa, izmazgāt divas veļasmašīnas porcijas, izmazgāt piealpotās auduma maskas. un vēl pat nav trīs. tagad nedaudz atelpas (upeņu dzēriens. cerams bez gliemežu kakiņām) ar pastētes maizēm, tad jāizvāra frikadeles, jāpiekārto un skat - jau būs pienācis laiks iet pēc sīkiem.
vēl gan būtu jāsašuj vēl pāris masku, bet par to es domāšu pēc pauzes
sāku mērķtiecīgi darbu sarakstā ieplānot 'paēst', 'uzkost' un 'atpūsties'. kliedzošo darbu kaudzi tas, protams, nemazina, bet pats jūties drusku priecīgāks. vai vismaz kā mazāk nodzīts zirgs