Tik pretīgi just, ka iesnas lien ausī. Par to pretīgāka sajūta ir kā ausī lēni notek piliens zāļu. Ņemot vērā to, ka šī ir trešā reize sezonā kad adenovīruss iet uz blakusdobumiem un ausīm tiklīdz būšu veselāka aizskriešu to pneimokoku vakcinēt, jo nu reāli zb. Tagad tik jāsaprot vai pie reizes vajag arī ērču poti. Par vienu gājienu uz iestādi mazāk.
Ko darīt ar sīču ērču potēm nesaprotu. Vienai ir tās 3 nedēļas kopš nav dermatīta pleķu, otrai vēl nav

Man ļoti patika bi-2 koncerts tiešsaistē, es ceru uz šādas formas teātra izrādi, jo uz teātri irl es šogad toč neiešu, bet gribas arī ko no tīra mazliet

Interesanti. Kad bija tikai viens un maziņš, mans neapzinātais pretkatastrofu plāns bija 'skriet pie dr.savakcinēt pret visu, zāļu un ab rezerve un nolīst dziļi laukos nafig'.
Šobrīd nesaprotu par tām ērču potēm, bet vēlme sapakot bērnus, mantas, pārtikas krājumus, pāris paipalas vai vistas un vienu kazu un nozust no civilizācijas nafig, ir palikusi. Es pat trusi nokaut varētu, viss kā Rocks in my pockets.
Interesanti, ka māju īres sludinājumi kļuvuši mazāk. Bet nu vīrs par to manu katastrofas plānu noteikti nebūtu sajūsmā

Un ir bēdīga tā sociālā distancēšanās jo braukt dzīvot pie trīs cilvēkiem riska grupā (katrs ar vairākiem ķekšiem) lai lielākoties tusētu ārā vai ar visiem bērniem 20 kv.m istabā..
Gribas satikties, bet tas ir risks, jā. Diemžēl liels ir risks arī vairs nesatikties