Neko šādu vēl nebiju piedzīvojusi. Šodien kaut kā ar Dievu uz pusēm (man mazā viņam lielā), bet rīt laikam būs jāmeklē vai ir kāds serviss kas atbrauc un uzliek sistēmu. Ja pēkšņi nepaliek labāk. Varbūt g.a. māsiņa kas dzīvo netālu

tā kā nevaru izdomāt kā pieklājīgi pateikt 'atpisies' /skūzi/, laikam wacapiņa grupiņā neteikšu neko. jo nu persona, kura sūdzas, ka citi bērnus uz b/d laiž ar klepu un puņķiem, šodien savu atstājusi mājās, jo redz 20h vēma un pļūtīja, bet tagad viss ir labi

bet nu ok, man šobrīd sāpīga tēma
lol

Tas ir mīlīgi un jauki, bet. Katru reizi atšķirot to lappusi, kur skuķis sēž pie klavierēm, nr.3 sajūsmā sauc mikimausis! Mikimausis ģimene

dažreiz man ir ļoti taktili sapņi. šonedēļ, piemēram, abi ar vīru pēc mana nedēļu? ilga komandējuma un romantiska vīkenda divatā atbraucam mājās, viss jauki, čum un mudž un skaļi un aizraujoši un tad es saklausu atkārtotu motīvu. paceļu acis uz savu māti un prasu - kas pazuda? pelītes? kādas pelītes? un viņa visa tāda nedaudz šausmās un vainīga stāsta kā vīramātei kāds atdevis?izmetis misenē pelēnus un viņa gan teikusi 'tā nevar, par tādām lietām iepriekš jāsarunā' bet tas ceļarullis jau bija ieskrējies un bērni jau redzējuši. nu un tad viņiem bija pelēni. uz diennakti. līdz kāds nejauši (protams!) viņus izlaida un līdz tie nejauši (protams!) pazuda. tad, protams, bēdu leja, bet nu ar baigo piepūli cirks nomierināts, aufjērungs beidzies un tad, kad divas trešdaļas bērnu aizmiguši, es aizeju tīrīt zobus un uz grīdas stūrītī ieraugu. guļ. viens tīģerkrāsas (ruds uz gandrīz melna) un otrs balts ar zilpelēku. un tad es apslāpēju sevī kliedzienu (bērni guļ), liecos un ņemu tās rokās. un tad man ir pilna riekšava ķepiņu, astu, zīdaina, samtaina, īsa, silta kažociņa, plaukstās ņudz un murkst dzīvība un vienlaikus milzīga apbrīna un pretīgums un salūst sirds, jo šitie dzīvo maz un jau vienreiz ir pazuduši (bet badā nav nomiruši) un draudēs šķiršanās (dirsīs noteikti visās malās) un tik daudz kur pazust, tik daudz ko sagrauzt, tik viegli salauzt un uzkāpt un saspiest un uzsēsties un tad man viens mīlīgi nolaiza plaukstu un sajūta tik līdzīga kā to dara jūrascūciņa un tas ir tik reāli, ka es pamostos un plaukstas saliktas kopā un tur joprojām ņudz un es domāju fū! sapnis! un tūdaļ aizmiegu un tas turpinās un domāju eksaltētu fū-vī!-nedoDies šitādus kādreiz ārstēt un tā iekšā ārā no sapņa vairākkārt kamēr rokas un plaukstas un pleci galīgi notirpuši
un vienā no variācijām es gulēju aizmigusi un mani miegā ostīja un fufināja un pa seju staigāja mazas siltas plikas pēdiņas ar asiem nadziņiem


saprotu, ka man ar šito jāstrādā. ir kādam pieradināti roku grauzēji ar ko iepazīties? vai kādi citi eksotiski zvēruļi. jākāpj laukā no komforta zonas un pēc kādām nedēļām divām atkal rīta pusēs darbadienās būšu ciemos ejamā kondīcijā