neskar jau tas mani personīgi, bet palika tik bēdīgi, ka uztaisīju kafiju, rīšu asaras un ēdīšu šokolādes končas kamēr zobi sāks sāpēt. pasaule kļuvusi daudz nabagāka

es fiziski jūtu, cik viegli kļuvis domāt. laikam beibībreins beidzies. nedēļa gulēšanas +/- kā parasti, puse dienas ar daudz mazāk intensīvu multitāskingu un voila!